Saragosa (Zaragoza)
Pazīstama ar savu milzīgo katedrāli un senu mauru cietoksni — Aljafería. kur mūsdienās atrodas Aragonas parlaments.
Ekonomikā pazīstama ar Opel autorūpnīcu pilsētas pievārtē.
Pilsētu 24. gadā nodibināja romieši, nosaucot to par Cēzaraugutu (Colonia Caesaraugusta), no kuras, pārveidojoties, radies pilsētas pašreizējais nosaukums.
Pēc leģendas 5. gadsimtā pilsētā sludināja apustulis Jēkabs, kuram Sargosas pašreizējās katedrāles vietā parādījusies Jaunava Marija.
No 8. gadsimta pilsēta piederēja Kordovas kalifātam un bija mauru priekšpostenis cīņai pret kristiešiem. Pēc kalifāta sabrukuma Saragosa bija neatkarīgas musulmaņu valsts galvaspiulsēta līdz 1118. gadā to ieņēma kristieši un tā kļuva par Aragonas karalistes galvaspilsētu.
Napoleona kara laikā Saragosa divreiz piedzīvoja franču aplenkumus — 1808. gadā, kas beidzās ar franču neveiksmi un 1809. gadā, kad frančiem izdevās ieņemt pilsētu. No Saragosas 100 000 iedzīvotājiem dzīvi palika 12 000.
Spānijas pilsoņu karā Saragosu īslaicīgi ieņēma republikāņi — anarhisti Buenoventūras Durruti vadībā.
Ģeogrāfiskā karte - Saragosa (Zaragoza)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Spānija
Spānijas karogs |
Spānijas ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ sākot no aizvēsturiskiem laikiem līdz pat valsts izveidei tā ir bijusi pakļauta dažādām ārējām ietekmēm, bieži vien pat vienlaicīgi. No otras puses skatoties, arī pašai Spānijai ir bijusi nozīmīga ietekme uz citām teritorijām, galvenokārt jaunajos laikos, kad tā kļuva par visu pasauli aptverošu impēriju. Tieši šī iemesla dēļ mūsdienās spāņu valodā runā vairāk nekā 400 miljoni cilvēku.
Valūta / Valoda
ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
---|---|---|---|
EUR | Eiro (Euro) | € | 2 |
ISO | Valoda |
---|---|
EU | Basku valoda (Basque language) |
GL | Galisiešu valoda (Galician language) |
CA | Katalāņu valoda (Catalan language) |
OC | Oksitāņu valoda (Occitan language) |
ES | Spāņu valoda (Spanish language) |